Reģistrācijas forma

Privātuma paziņojums

 

Ievads

Šis privātuma paziņojums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju).

Tīmekļa lapa Enterbank.lv

Tīmekļa lapa enterbank.lv pieder Ventspils Digitālajam centram, Akmeņu iela 3, Ventspils, Latvija, LV-3601, Reģ. nr.  90001517332. Ventspils Digitālais centrs ciena jūsu privātumu un apņemas aizsargāt iegūto personas datu privātumu un konfidencialitāti. Mūsu privātuma paziņojuma mērķis ir parādīt mūsu stingro apņemšanos aizsargāt to personu privātumu, kas sniedz personas datus Ventspils Digitālajam centram un tam piederošajām tīmekļa lapām. Šajā privātuma paziņojumā ir aprakstīts, kā mēs ievācam informāciju no jums un par jums un kādiem mērķiem to izmantojam, tādējādi varēsiet izlemt, vai vēlaties mums šo informāciju sniegt.

Apmeklējot vietni ENTERBANK vai citādi sniedzot personas informāciju Ventspils Digitālajam centram, jūs pieņemat šajā privātuma paziņojumā aprakstīto praksi un piekrītat tai.

Šajā privātuma paziņojumā jēdziens "apmeklētājs" attiecas uz mūsu vietņu apmeklētājiem, kas vēl nav inkubatora biedri, kas kļūst par inkubatora biedriem, kā arī tiem, kas nekļūst par biedriem; neatkarīgi no tā, vai jūs augšupielādējat informāciju mūsu vietnēs, lejupielādējat to vai vienkārši apmeklējat mūsu vietnes. Jūs varat nesniegt noteiktu informāciju, izmantojot mūsu vietnes, tādā gadījumā jums varētu nebūt iespējams izmantot daudzas vietnēs pieejamās iespējas.

1. KĀDU INFORMĀCIJU APKOPOJAM UN KUR?

Mūsu apkopotā informācija var ietvert jūsu personas informāciju, piemēram, jūsu vārdu, kontaktinformāciju, IP adreses, tiešsaistes tērzēšanas ziņas, produktu un pakalpojumu izvēles un pasūtījumus vai citu informāciju, kas jūs individuāli raksturo.

Parasti informāciju par jums apkopojam šādi:

  • jūs sniedzat mums savu personas informāciju, izmantojot tērzēšanas pakalpojumu, e-pastu vai cita veida saraksti, telefona zvanus, tīmekļa veidlapas vai citus līdzekļus;
  • mēs izmantojam automatizētus tehniskus līdzekļus, lai apkopotu informāciju par visiem tīmekļa lapas apmeklētājiem, piemēram, izmantojot sīkfailus;
  • no trešo pušu piegādātājiem;
  • ENTERBANK filiāles Eiropas Savienības teritorijā var sniegt uzņēmumam ENTERBANK personas informāciju par to topošajiem vai esošajiem biedriem.

Tīmekļa apmeklējums

Jūs varat apmeklēt mūsu vietni šādi:

  • izmantojot savu pārlūku, lai atvērtu mūsu vietnes, tostarp (bet ne tikai) www.enterbank.lv, www.ebterbank.lt;
  • aplūkojot reklāmu, kas izvietota trešās puses vietnē, kas saņem saturu no mūsu tīmekļa servera;
  • skatot e-pastu, kas saņem saturu no mūsu vai trešās puses tīmekļa servera.

 

Apmeklējot mūsu vietni, mūsu serveris reģistrē jūsu IP adresi (unikālās tīkla adreses), jūsu apmeklējuma laiku un ilgumu, kā arī laiku un ilgumu, kuru pavadāt, aplūkojot mūsu vietnes lapas. Ja nokļūstat mūsu vietnē, noklikšķinot uz apmaksātas reklāmas (tostarp uz apmaksāta meklētājprogrammas rezultāta) vai saites e-pastā, mēs iegūsim informāciju par jūsu apmeklējumu no šīs saites. Ja nokļūstat mūsu vietnē, noklikšķinot uz neapmaksāta avota, piemēram, uz saites neapmaksātā meklētājprogrammas rezultātā vai neapmaksātas saites citā vietnē, mēs varam iegūt informāciju par jūsu apmeklējumu no šī avota, ciktāl mēs spējam to izdarīt. Mēs varam arī iegūt informāciju par jūsu datora pārlūkprogrammas veidu un operētājsistēmu.

Tīmekļa apmeklējuma laikā jūsu cietajā diskā var tikt saglabāts sīkfails. Sīkfails ir unikāls burtciparu identifikators, ko mēs izmantojam, lai noteiktu apmeklējumu avotu un unikālo apmeklējumu skaitu mūsu vietnē, neatkarīgi no tā, vai šie apmeklētāji ir atkārtoti apmeklētāji. Sīkfailus nevar izpildīt kā kodu vai izmantot vīrusu nogādāšanai.  Citi serveri nevar sīkfailus nolasīt un nevar no tiem iegūt personas informāciju. Sīkfaili ir identifikators, ko lietojat gan jūs, gan mēs, lai mēs varētu uzlabot mūsu vietnē sniegtos pakalpojumus. Ja nevēlaties, lai jūsu datorā tiktu izvietoti sīkfaili, varat tos atspējot tīmekļa pārlūkprogrammā. Šo iespēju parasti var atrast pārlūkprogrammas drošības iestatījumu sadaļā. Tomēr, lūdzu, ņemiet vērā, ka sīkfailu atspējošana pārlūkprogrammā var traucēt mūsu vietnes, kā arī citu vietņu un interaktīvo pakalpojumu izmantošanu.

Tīmekļa bāksignāls, saukts arī par tīmekļa informatoru, ir neliels attēls (parasti 1 x 1 pikselis), kas tiek iegults tīmekļa reklāmā, e-pasta ziņojumā vai mūsu vietnes lapā, bet jums nav redzams. Skatot kādu mūsu vietnes lapu, e-pasta ziņojumu vai reklāmu, tīmekļa pārlūkprogramma pieprasīs tīmekļa bāksignālu no tīmekļa servera, kas savukārt jūsu tīmekļa pārlūkprogrammā ievietos sīkfailu, kas satur unikālu identifikatoru. Šis unikālais identifikators tiks savienots ar reģistrēto informāciju, lai izsekotu jūsu darbībām mūsu vietnē un noteiktu satura un reklāmas kampaņu efektivitāti.

Tīmekļa apmeklējuma laikā mēs neapkopojam jūsu personas informāciju, bet informācija par tīmekļa apmeklējumu var būt saistīta ar citu informāciju (tostarp personas informāciju), ko mēs apkopojam no jums, izmantojot tērzēšanas pakalpojumu, tīmekļa veidlapas un citus līdzekļus, kas aprakstīti šajā privātuma paziņojumā.

Saites uz vietnēm, kas nav ENTERBANK vietnes

Jūsu ērtībai un informācijas nolūkos mēs varam sniegt saites trešo pušu vietnēm. Šo vietņu privātuma politika var atšķirties no ENTERBANK politikas, šo politiku nekontrolē ENTERBANK, un uz to neattiecas šis privātuma paziņojums. Mēs nepārstāvam trešo pušu vietnes. Pirms savu personas datu iesniegšanas, mēs aicinām jūs izskatīt šo vietņu privātuma politiku.

Sensitīva informācija

Mēs apzināti neapkopojam un neglabājam, kā arī nevēlamies, lai jūs sniegtu jebkādu informāciju, kas saistīta ar jūsu medicīnisko vai veselības stāvokli, rasi vai etnisko piederību, politiskajiem vai filozofiskajiem uzskatiem, reliģisko piederību vai citu sensitīvu informāciju.

Bērnu privātuma aizsardzība tiešsaistē

Mūsu pakalpojumi nav izstrādāti vai paredzēti bērniem līdz 14 gadu vecumam, un mēs apzināti neapkopojam un neglabājam informāciju par personām, kas nav sasniegušas 14 gadu vecumu.

2.   KĀDAM NOLŪKAM MĒS IZMANTOJAM ŠO INFORMĀCIJU?

Personas informācija

Mēs varam izmantot jūsu informāciju, lai apstrādātu jūsu pakalpojumu pieprasījumus, sniegtu pakalpojumus, sazinātos ar jums par pakalpojumu pieprasījumiem, sniegtu piekļuvi vietnes drošajām zonām un izskatītu, attīstītu un pastāvīgi uzlabotu mūsu tiešsaistē piedāvātos produktus, pakalpojumus un piedāvājumus. Mēs šo informāciju arī izmantojam, lai novērstu vai atklātu krāpniecisku rīcību vai mūsu vietnes ļaunprātīgu izmantošanu un ļautu trešajām pusēm sniegt tehniskas, loģistikas vai cita veida funkcijas mūsu vārdā.

Kontaktinformācija

Apmeklētāju datus mēs izmantojam, lai nosūtītu apmeklētājiem informāciju par mūsu uzņēmumu un nepieciešamības gadījumā sazinātos ar tiem. Vēl iegūto informāciju mēs izmantojam, lai uzlabotu mūsu vietņu saturu, un izmantojam arī kā mācību materiālu mūsu darbiniekiem. Brīdī, kad mēs pieprasām informāciju, apmeklētājiem tiek dota iespēja izvēlēties.

Informācija par tīmekļa apmeklējumu

Informāciju par tīmekļa apmeklējumu mēs izmantojam, lai noteiktu interesi par mūsu tīmekļa lapām un attiecīgi pilnveidotu tās, kā arī izstrādātu tirgvedības plānus, pielāgotu jūsu aplūkoto saturu, balstoties uz jūsu aktivitāti iepriekšējo apmeklējumu laikā, un pārvaldītu mūsu vietni.

  • Apmeklētāja IP adresi mēs izmantojam, lai palīdzētu noteikt problēmas mūsu serveros un pārvaldītu mūsu vietnes.
  •  Sīkfailus mēs izmantojam, lai atpazītu apmeklētājus kā unikālos apmeklētājus (kā skaitli), kad tie atgriežas mūsu vietnēs, piemēram, ja konkrētā dienā mūsu vietni apmeklē 1000 apmeklētāji, mēs varam izmantot sīkfailus, lai uzzinātu, cik apmeklējumi tika veikti no vienas pārlūkprogrammas (viena apmeklētāja). Sīkfailus mēs varam arī izmantot, lai uzzinātu katra =apmeklējuma avotu un to, vai konkrēts apmeklētājs ir apmeklējis mūsu vietni vairākkārt. Citi sīkfailu izmantošanas mērķi: pielāgot saturu, kas vislabāk atbilst jūsu interesēm; veidot anonīmu, apkopotu statistiku, kas ļauj mums saprast, kā lietotāji izmanto mūsu vietni, un palīdz uzlabot mūsu vietnes struktūru (šādā veidā mēs nevaram identificēt apmeklētājus personīgi); uzzināt mūsu vietņu anonīmo apmeklētāju skaitu.

Mēs izmantojam informāciju, ko mums sniedzat tālruņa sarunas laikā, izmantojot tērzēšanas pakalpojumu, e-pastu, tīmekļa veidlapas un citus saziņas veidus, lai sazinātos ar jums par pakalpojumiem, kas jūs varētu interesēt. Ja jūs izvēlaties izmantot kādu pakalpojumu tiešsaistē, izmantojot tīmekļa veidlapu, mēs izmantojam šo informāciju, lai izveidotu jūsu kontu un nodrošinātu piekļuvi pakalpojumiem. Informācija, kuru iesniedzat rakstiski, piemēram, izmantojot tērzēšanas pakalpojumu, e-pastu un tīmekļa veidlapas, tiek arhivēta un var tikt savienota ar informāciju, ko mēs apkopojam par jūsu tīmekļa apmeklējumiem.  Jūsu tālruņa zvans var tikt ierakstīts pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai, un jūsu zvana laikā sniegtā informācija var tikt ievadīta mūsu sistēmās, lai izmantotu to šajā punktā aprakstītajiem nolūkiem.

3. PERSONAS INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

Mūsu apkopotā personas informācija ir paredzēta tikai iekšējai lietošanai, un tā netiks izpausta nevienai personai ārpus Ventspils Digitālā centra (izņemot trešajām pusēm, kas sniedz pakalpojumus Ventspils Digitālajam centram un veic funkcijas mūsu vārdā, bet šādā gadījumā personas informācija tiks izpausta tikai tādā apmērā, kas ir nepieciešams šo funkciju veikšanai, un pusēm netiks atļauts šo informāciju izmantot nekādiem citiem nolūkiem), ja vien šādai izpaušanai nav dota jūsu piekrišana.

Ja jūs pārkāpjat mūsu noteikumus un nosacījumus vai vietnes noteikumus vai mūsu pienākums ir izpaust vai kopīgot jūsu personas datus juridisku iemeslu dēļ, mēs drīkstam izpaust jūsu informāciju atbilstošajai iestādei. Tas var ietvert informācijas apmaiņu ar citiem uzņēmumiem un organizācijām aizsardzībai pret krāpšanu. Jo īpaši, mēs varam izpaust apkopoto informāciju trešajām pusēm, ja mēs uzskatām, ka tas ir nepieciešams, lai ievērotu likumu, īstenotu mūsu likumiskās tiesības, aizsargātu citu tiesības un drošību vai palīdzētu nozares centieniem kontrolēt krāpšanu, surogātpastu vai citu nevēlamu uzvedību.

Mēs varam izpaust apkopoto informāciju trešajām pusēm, ja informācija ir sniegta, lai šāda trešā puse var sniegt mums savus pakalpojumus, ar noteikumu, ka šī trešā puse ir piekritusi izmantot vismaz tāda paša līmeņa privātuma aizsardzību, kā tas aprakstīts šajā privātuma paziņojumā, un tai ir atļauts izmantot šo informāciju, tikai lai sniegtu mums pakalpojumus.

4.    JŪSU INFORMĀCIJAS DROŠĪBA

Ventspils Digitālais centrs ievēro nozares labāko praksi un metodes attiecībā uz drošības pasākumiem mūsu rīcībā esošās informācijas zaudēšanas, ļaunprātīgas izmantošanas un pārveidošanas novēršanai. Lai aizsargātu iegūto informāciju, mēs piemērojam dažādus drošības pasākumus atbilstoši informācijas veidam, tostarp, šifrēšanu, ugunsmūrus un piekļuves kontroli. Mēs glabājam jūsu sniegto informāciju datorsistēmā, kas izvietota aizsargātā vietā ar ierobežotu piekļuvi. Apmeklētāju tekstuālā informācija sūtīšanas laikā tiek šifrēta, mūsu uzņēmuma datu bāzēm tikai nepieciešamības gadījumā var piekļūt tikai Ventspils Digitālā centra darbinieki, darbuzņēmēji un aģenti, kas ar Ventspils Digitālo centru ir noslēguši konfidencialitātes līgumu un ir uzņēmušies saistības tā ietvaros. Visa informācija tiek glabāta serveros Eiropas Savienībā, Latvijā. Ventspils Digitālais centrs neuzņemas atbildību par lietotāju publicēto vai glabāto saturu vietnē enterbank.lv.

5. LIETOTĀJA ATBILDĪBA

Lietotāji apliecina un piekrīt šādiem pienākumiem saistībā ar saturu, ko tie publicē vai glabā vietnē Enterbank.lv:

Saturs nedrīkst būt nelikumīgs, aizskarošs, aizvainojošs, neslavu ceļošs vai rasistisks.
Saturā netiek pārkāptas trešo pušu personību vai personas datu tiesības.
Saturā netiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.
Saturs nekādā veidā nav krimināli sodāms.
Saturs atbilst spēkā esošajai vietējai, Eiropas un starptautiskajai likumdošanai.

Par publicētā satura izmantošanu informatīvos nolūkos ir atbildīgs tikai publicētājs, un Ventspils Digitālais centrs nav atbildīgs par satura pareizību un noderīgumu.

6.    DATU INTEGRITĀTE

Mūsu apkopotie personas dati ir atbilstoši to lietošanas nolūkiem. Ventspils Digitālais centrs iespēju robežās nodrošina, ka dati to paredzētajam nolūkam ir uzticami, pareizi, pilnīgi un aktuāli.

 7.   TIESĪBAS PIEKĻŪT SAVAI PERSONAS INFORMĀCIJAI

Ja uzskatāt, ka mums pieejamā jūsu personas informācija ir nepareiza vai tiek vai var tikt neatbilstoši izmantota, lūdzu, sazinieties ar mums pa e-pastu support@enterbank.lv, un mēs šo informāciju atbilstoši izlabosim, izdzēsīsim vai ierobežosim tās izmantošanu.

8.  PĀRBAUDE

Lai nodrošinātu atbilstību šim privātuma paziņojumam, Ventspils Digitālais centrs izmanto pašnovērtējuma metodi. Ventspils Digitālais centrs regulāri pārbauda, vai privātuma paziņojums ir precīzs, visaptverošs, izvietots redzamā vietā, pilnībā īstenots un atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK, kā arī katru gadu veic pašnovērtējumu, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas visas atbilstošās privātuma prakses. Darbiniekiem tiek nodrošinātas atbilstošas apmācības, un pastāv iekšējas procedūras periodiskai mērķu izskatīšanai.

9.   UZZIŅAS VAI SŪDZĪBAS

Ja jums ir jautājumi vai sūdzības par šo privātuma paziņojumu vai mūsu informācijas apkopošanas praksi, sazinieties ar mums pa e-pastu support@enterbank.lv vai rakstiet uz ENTERBANK, Ventspils Digitālais centrs, Akmeņu iela 3, Ventspils, Latvija, LV-3601. Mēs izskatīsim šo jautājumu un risināsim jautājumus, kas jums radušies saistībā ar privātumu. Ja neesat apmierināts ar jautājuma izskatīšanu un esat apmeklētājs no ES, sazinieties ar Eiropas Datu Aizsardzības uzraudzītājiem.

9.   IZMAIŅAS

Mūsu uzņēmējdarbība nepārtraukti mainās, un arī mūsu privātuma paziņojums var mainīties. Lai aplūkotu jaunākās izmaiņas, regulāri apmeklējiet mūsu vietni; tomēr, mēs nekad būtiski nemainīsim savu politiku un praksi attiecībā uz iepriekš apkopotas personas informācijas aizsardzību bez jūsu iepriekšējas piekrišanas. Šis privātuma paziņojums pēdējoreiz tika atjaunināts 2012. gada 22. februārī.

 

 

 

Es piekrītu ENTERBANK noteikumiem
lai ielādētu citu attēlu nospiediet uz tā
Click to reload image
Lai veiksmīgi pabeigtu reģistrēšanos, lūdzu, augstāk esošajā lauciņā ierakstiet matemātiskās vienādības rezultātu!
Visas
Biznesa
Dalībnieku
Notikumi

Ziņas

2012-11-14 Preses apskats. Tautsaimniecības aktualitātes

Āris Upenieks

“Nozare.lv” raksta, ka nākamajā gadā Baltijas valstīs darba tirgus stabilizēsies un vairāk nekā puse uzņēmumu meklēs jaunus darbiniekus, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online” novembra sākumā veiktais pētījums. Salīdzinājumā ar datiem, kas vēsta, ka Skandināvijas valstīs liela daļa uzņēmumu 2013.gadā plāno atlaist darbiniekus, Baltijas uzņēmēji ir krietni optimistiskāki. Jaunus darbiniekus plāno pieņemt 60% no aptaujātajiem Lietuvas uzņēmumiem, kamēr Latvijā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 50% un 40%. Darbinieku skaita samazināšanu nākamgad plāno mazāk nekā 1% Baltijas valstu uzņēmumu. Paaugstināt darbinieku atalgojumu plāno vairāk nekā 30% Latvijas un Lietuvas uzņēmumu, savukārt Igaunijā - tikai 13%, liecina pētījuma rezultāti.

Jautājums ir tas, cik daudz darba devējs ir gatavs darbiniekam maksāt un par kādu algu cilvēki ir gatavi strādāt, taču 500 lati ir tā robeža, kad cilvēki ir gatavi atgriezties un kaut ko uzsākt, atsaucoties uz neidentificētiem pētījumiem, portālā „Db.lv” norāda Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks par sadarbību ar diasporu Rolands Lappuķe. Lappuķe norāda, ka tas, cik tieši cilvēki aizbraukuši no Latvijas, nav skaidrs un nevar būt skaidrs, “jo tā nav matemātika, tie ir indivīdi. Viņš gan atzina, ka aizceļošana turpinās. Šogad provizoriski aizbraukuši aptuveni 20 tūkstoši cilvēku, kamēr atgriezušies vien daži tūkstoši, taču atgriešanās tendence esot vērojama.

„Delfi.lv” raksta, ka Igaunijas energoapgādes uzņēmuma “Eesti Energia” meitas kompānija Latvijā “Enefit” plāno gada beigās piecas reizes palielināt klientu skaitu, salīdzinot ar 2011. gadu, un iegūt 20% Latvijas atvērtā elektroenerģijas tirgus daļu, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers. Viņš informēja, ka pieaugums gaidāms arī pārdotās elektroenerģijas apmēram, kuru salīdzinājumā ar 2011. gadā realizētajām 420 gigavatstundām (GWh) elektroenerģijas ir paredzēts vairāk nekā divkāršot.

„Financenet.tvnet.lv” prognozē telekomunikāciju tarifu kritumu. Telekomunikāciju pakalpojumu cenu kritums par 3,8% oktobrī no septembra ir dažādu mobilo sakaru operatoru akciju un interneta pakalpojumu sniedzēju konkurences rezultāts, teicis Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis. Paredzams, ka telekomunikāciju cenu samazināšanās turpināsies. Lelis teica, ka oktobra sakaru cenu kritums nebija negaidīts, taču tā apjoms bija lielāks, nekā viņš būtu prognozējis. Sakaru cenu lejupslīde bija otrs lielākais kritiens vienā mēnesī kopš 2008. gada februāra. Tad sakaru cenas samazinājās par 6,6%, salīdzinot ar 2008. gada janvāri.

Benzīna cena mēneša laikā samazinājusies par aptuveni 7%, pēdējā laikā stabili turoties zem lata robežas. To, vai degvielas cenas lejupslīde Latvijā turpināsies vai arī autobraucējiem jāgatavojas benzīna un dīzeļdegvielas sadārdzinājumam, “Neatkarīgās” aptaujātie degvielas tirgotāji atturējušies prognozēt. Savukārt Ekonomikas ministrijas optimismam par degvielas iespējamo palētināšanos saistībā ar grozījumiem Enerģētikas likumā viņi nepievienojas. “Statoil Fuel&Retail Latvia” sabiedrisko attiecību konsultante Ieva Stūre “Neatkarīgajai” uzsvēra, ka iemesli degvielas mazumtirdzniecības cenu pēdējam kritumam ir samērā tradicionāli, proti, to ir ietekmējis degvielas produktu cenu kritums biržā.

Ražotāji jūtas labāk nekā tirgotāji, raksta „Latvijas Avīze”. Uzņēmēju noskaņojuma pētījums “Citadele Index” liecina, ka kopumā ražotāji gandrīz visās pozīcijās jūtas nedaudz labāk nekā tirgotāji, pētījuma prezentācijā skaidroja tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra “SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš. Ražošanas uzņēmumu grupā noskaņojuma indekss šā gada 3.ceturksnī bija 53,37 punkti, bet tirdzniecības uzņēmumu grupā - 52,79 punkti.

“Ekonomika.lv” informē, ka cīņai ar «aplokšņu algām» VID ieviesīs stingrākus noteikumus. Lai Valsts Valsts ieņēmumu dienests (VID) efektīvāk varētu veikt cīņu pret «aplokšņu algām», plānots, ka darba devējam, reģistrējot katru darbinieku VID, būs jāsniedz precīzākas ziņas, portālu  informēja Labklājības ministrijā (LM). Turpmāk darba devējam, tai skaitā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, katru darbinieku reģistrējot VID, būs jānorāda darbinieka profesijas kods atbilstoši Profesiju klasifikatoram. Ja mainīsies darbinieka profesija, VID būs jāiesniedz jaunais darbinieka profesijas kods.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir pārliecināts, ka finanšu tirgus lēmumi uzlabot Latvijas uzņēmējdarbības vides novērtējumu, palielina arī mūsu valsts konkurētspēju reģionā, raksta “Puaro.lv”. Premjers, komentējot starptautiskās reitingu aģentūras “Fitch” lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, norāda, ka šis lēmums apliecina ne vien augošo ārvalstu investoru uzticību Latvijai kā stabilai vietai investīcijām un darbam, bet arī to, ka 2013. gada valsts budžetā - pirmajā budžetā, ko pēc starptautisko aizdevumu programmas sagatavojam patstāvīgi, saglabāta fiskālā disciplīna un vērsums uz ilgtermiņa izaugsmi.

“Pāreja uz eiro nozīmē, ka jebkura cilvēka maciņā vai burkā, jebkura uzņēmuma seifā visa nauda ir jāizceļ ārā un vai nu vietā jāieliek jauna vai arī jāpanāk, lai cilvēks strādā ar 21 .gadsimta norēķinu metodēm jeb bezskaidriem norēķiniem”, „Db.lv” norāda “Swedbank” valdes loceklis un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš, sakot, ka Eiro ieviešanas process būs reizes desmit nopietnāks, nekā sākumā šķiet. Kā atzina Bērziņš, Latvijas izaicinājums ir lielāks nekā Igaunijā, jo mums ir ļoti liels monētu īpatsvars.

„Db.lv” raksta, ka mobilitātes pasākuma ietvaros paredzēts atbalstīt tikai tos darbiniekus, kuri vai nu no darba uz mājām braukās katru noteikto darba dienu vai arī īrēs mitekli tuvu darba vietai. Tiesa gan, īrējot mitekli, pabalsta saņēmējam vismaz divas reizes mēnesī būs atgriežas savā deklarētajā dzīvesvietā. Līdz ar reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumu «Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana» iecerēts samazināt iedzīvotāju emigrēšanu no Latvijas. Ar pasākumu tiks nodrošināta darbaspēka pārvietošanās valsts iekšienē - nevis projām no Latvijas, bet uz darbu citā Latvijas apdzīvotā vietā vismaz 20 kilometru attālumā no atbalsta saņēmēja deklarētās dzīvesvietas, kur ir pieprasījums pēc viņa profesionālajām prasmēm un spējām.

Izmantotā literatūra:

  • http://www.nozare.lv/business/top/2B5A69C2-257B-49BD-8671-E946AF0A0435/
  • http://www.db.lv/finanses/apdrosinasana/lappuke-busim-atklati-lai-atgrieztu-cilvekus-latvija-alga-ir-butiskakais-jautajums-382488
  • http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/enefit-lidz-gada-beigam-plano-iegut-20-latvijas-elektroenergijas-atverta-tirgus.d?id=42821272
  • http://financenet.tvnet.lv/erisinajumi/442618-prognoze_telekomunikaciju_tarifu_kritumu
  • http://nra.lv/ekonomika/latvija/83394-degvielas-cenai-talaku-kritumu-nesola.htm
  • http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=365789:raotji-jtas-labk-nek-tirgotji&Itemid=105
  • http://www.ekonomika.lv/cinai-ar-%C2%ABaploksnu-algam%C2%BB-vid-ieviesis-stingrakus-noteikumus/
  • http://puaro.lv/lv/puaro/dombrovskis-paaugstinot-reitingus-uzlabojas-latvijas-konkuretspeja-regiona
  • http://www.db.lv/finanses/bankas-parstavis-eiro-ieviesanas-process-bus-daudz-nopietnaks-neka-sakotneji-skiet-382519
  • http://www.db.lv/nodokli/likumi/mobilitates-pabalsta-sanemejiem-vismaz-divreiz-menesi-bus-jaatgriezas-majas-382502

2012-11-01 Preses apskats. Ekonomikas aktualitātes

Āris Upenieks

„Latvijas Avīze” raksta, ka kara darbības dēļ Irānā benzīna cena varētu sasniegt 1,3 latus litrā. Ja Irānā sāksies karadarbība, benzīna cena Latvijā varētu sasniegt 1,25–1,3 latus litrā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” prognozē bankas "Citadele" galvenais ekonomists un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “Citadele Asset Management” valdes loceklis Zigurds Vaikulis. Viņš norādīja, ka nesaskaņas ar Irānu nepavisam nav jauns faktors naftas tirgum un cenām, taču tas nekad nav bijis tik karsts temats kā pašlaik, kad situācija jūtami sākusi tuvoties kaut kādam neizbēgamam atrisinājumam, kas, ļoti iespējams, ir pat karadarbība.

„Delfi.lv” raksta, ka sašķidrinātās gāzes terminālis, visticamāk, neatradīsies Latvijā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atzīst, ka Inčukalna gāzes krātuve būs viens no centrālajiem elementiem reģionālā sašķidrinātās gāzes termināļa projektā. Tomēr viņš arī atzīst, ka Latvija, visticamāk, nebūs tā valsts, kurā atradīsies pats terminālis.

Latvijas Hipotēku un zemes banka samazinās darbinieku skaitu, tāpēc pieteikusi kolektīvo atlaišanu - līdz 2014. gada jūnija beigām darba uzteikumu varētu saņemt līdz 400 cilvēkiem. Patlaban vēl neviens darbinieks nav saņēmis darba uzteikumu kolektīvās atlaišanas gaitā, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja “Hipotēku bankas” sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Ernštreite. Viņa skaidroja, ka “Hipotēku bankas” komercdaļas un klientu apkalpošanas nodošana “Swedbank” ir ļoti apjomīgs process, tas tiks organizēts un prasīs lielu darba apjomu vēl vairākus mēnešus pēc uzņēmuma pārejas 24. novembrī. 

Jānis Ankravs, SIA “Ankravs” vadītājs „Db.lv” pauž, ka, ieviešot valstī eiro, laikus jādomā par izbēgšanu no pamatīga haosa. Gatavojoties eiro ieviešanai no 2014. gada, daudzi uzņēmumi Latvijā nav padomājuši par problēmām, ko varētu radīt izmaiņu veikšana grāmatvedības programmatūrā.  Tas var radīt ne tikai papildu izmaksas, bet arī apgrūtināt uzņēmumu darbību. No valsts puses patlaban nav skaidri noteikts, kā sakarā ar eiro ieviešanu mainīsies grāmatvedības dokumenti, kas raisa bažas, vai programmatūru nomaiņa uzņēmumiem neradīs stresu un sarežģījumus, līdzīgi kā 2009. gadā pēc PVN likmes palielināšanas no 18% līdz 21%.

Krievijā izstrādātas tehnoloģijas ir zelta ādere, kuru Latvijas uzņēmēji nereti var izmantot gandrīz bez maksas, intervijā „Financenet.tvnet.lv” norāda Latvijas uzņēmuma “Naco Technologies” izpilddirektors Aleksandrs Parfinovičs. Viņš atklāj, ka Krievijai nanotehnoloģiju nozarē ir ievērojama pieredze, bet Krievijas zinātnieku iestrādes “Naco Technologies’ rīcībā nonākušas gandrīz bez maksas, pateicoties 2009 . gada rudenī Rīgā notikušajam pasākumam ‘Komerciālais reaktors”, ko kopīgi organizēja Krievijas Starptautiskais zinātniski tehnoloģiskais centrs (SZTC), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kā arī uzņēmējdarbības sākšanas atbalsta kompānija “Virtual CEO”.

„Nra.lv” raksta, ka algas nodokļa grāmatiņas izsniegšana papīra dokumenta veidā ir kļuvusi neefektīva, tāpēc no 2014.gada plānots informāciju par fiziskai personai piemērojamiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem nodrošināt elektroniski.

Cerībā, ka, sadārdzinoties atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, iedzīvotāji sāks nodarboties ar šķirošanu un darīs visu, lai uz atkritumiem nesamais maiss kļūst mazāks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iecerējusi paaugstināt dabas resursu nodokli par atkritumu apglabāšanu  - raksta portāls “Ekonomika.lv”. Tāpat paredzēts pārskatīt to uzņēmumu pienākumus, kas saņem nodokļa atlaides, un tiem piemērojamās nodokļa likmes. Idejas būtība ir šāda – ja nešķiro, maksā vairāk, ja šķiro – maksā mazāk. Konkrēti skaitļi, kā likmes mainīsies, pašlaik gan netiek nosaukti, Topošajā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013. – 2020.  gadam vien konceptuāli pateikts, ka tam jānotiek.

 “Db.lv” raksta, ka tas, kas tiek dēvēts par reemigrācijas plānu, ir tādi nepieciešama procesa sākuma uzmetumi, turklāt Latvijā nebūs milzīgs skaits brīvo darbavietu, norāda Valsts prezidents Andris Bērziņš. “Tas, kas ir uz papīra, ir tādi nepieciešama procesa sākuma uzmetumi,» LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Bērziņš, norādot, ka viņš piekrīt tam, ka šis reemigrācijas process nebūs ātrs. Pēc viņa domām, tas vēl būs aktuāli līdz 2020. gadam.

„Apollo.lv” informē, ka Saeima noraidījusi ierosinājumu siltumenerģijas piegādēm piemērot samazināto PVN. Saeima nenodeva izskatīšanai komisijās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas izstrādātos grozījumus likumā «Par pievienotās vērtības nodokli», kas paredz siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā. Uzrunājot Saeimu, deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda viedokli, ka “valdības nodokļu politika ir vērsta uz Latvijas ievilkšanu eirozonā, nevis uz iedzīvotāju labklājību”. Viņa arī vaicāja, vai valdība grib ieklausīties un, mērķtiecīgi samazinot nodokļus apkurei, atbalstīt ģimenes, kuras domā, vai pirms apkures sezonas sākšanas aizbraukt uz Īriju, aizbraukt uz Angliju, vai palikt Latvijā.

Aizkulises kādā ne no tām trūcīgākajām Latvijas ministrijām ir gana skarbas - vadošie speciālisti no darba brīvajā laikā apmeklē intensīvos angļu valodas kursus un skatās pēc atbilstošām vakancēm Eiropas institūcijās. Citi šķirsta darba piedāvājumus vietējos interneta portālos, raksta laikraksts “Diena”. Kā norāda izdevums, valsts pārvalde kopš krīzes sākuma ir gana noplicināta un joprojām nesāk atgūties - vakanto ierēdņu amata vietu kļūst arvien vairāk. Personāla speciālisti kopumā par ierēdņu pāriešanu uz privāto sektoru gan izteikušies gana skeptiski, norādot, ka priekšrocības būs tiem, kuri jau iepriekš strādājuši privātajā biznesā, un pat izteikuši aizdomas, ka atsevišķu kadru vērtība esot tieši viņu kontakti.

Izmantotā literatūra:

  • http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=364662:kara-darbbas-d-irn-benzna-cena-vartu-sasniegt-13-latus-litr&Itemid=105
  • http://www.delfi.lv/bizness/viedokli/dombrovskis-saskidrinatas-gazes-terminalis-visticamak-neatradisies-latvija.d?id=42785206
  • http://www.nozare.lv/business/top/05D1331C-AF3D-4BD0-90FA-4AB8CD70A592/
  • http://www.db.lv/viedokli/eksperts/eksperta-viedoklis-ieviesot-valsti-eiro-laikus-jadoma-par-izbegsanu-no-pamatiga-haosa-381586
  • http://financenet.tvnet.lv/erisinajumi/441357-latviesi_krievijas_tehnologijas_var_iegut_gandriz_par_brivu
  • http://nra.lv/ekonomika/82536-no-2014-gada-ieviesis-elektronisku-algas-nodokla-gramatinu.htm
  • http://www.ekonomika.lv/paaugstinas-dabas-resursu-nodokli-par-atkritumu-apglabasanu/
  • http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/valsts-prezidents-latvija-nebus-milzigs-brivo-darbavietu-skaits-381677
  • http://www.apollo.lv/zinas/saeima-noraida-ierosinajumu-siltumenergijas-piegadem-piemerot-samazinato-pvn/538260
  • http://www.db.lv/sabiedriba/privatais-sektors-skeptiski-raugoties-uz-no-valsts-parvaldes-begosajiem-ieredniem-381679

2012-10-19 Preses apskats. Ekonomikas aktualitātes.

Āris Upenieks

„Neatkarīgā” raksta, ka Valsts ieņēmumu dienesta degsmi – budžeta izpildes plāni pārpildās, ēnu ekonomika sarūk – neredz sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tikai pāris pēdējos mēnešus ieņēmumi sākuši pārsniegt izdevumus, turklāt nebūtiski, lai runātu par leiputriju. Labklājības ministrijas vadību nomāc fakts, ka ievērojama daļa strādājošo – vairāk nekā trešdaļa – sociālās iemaksas veic no minimālās algas. Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme norāda, ka izdevumi sociālās apdrošināšanas budžetā kopš 2009. gada joprojām pārsniedz ieņēmumus.

Mūsu valsts problēma ir tā, ka imports vienmēr ir lielāks nekā eksports un aug vēl ātrāk, portālā “Apollo.lv” uzskata ekonomists, uzņēmuma “Primekss” šefs Jānis Ošlejs. Viņš norāda, ka varam vairāk importēt nekā eksportēt, jo saņemam finanšu resursus no Eiropas Savienības, turklāt Latvijā ieplūst nauda, kas savulaik atradās Kiprā, bet tagad eirozonas krīzes rezultātā nonāk pie mums.

“Delfi.lv” informē, ka par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu ceturto gadu pēc kārtas atzīta energokompānija AS “Latvenergo”, liecina investīciju baņķieru sabiedrības “Prudentia” un biržas “NASDAQ OMX Riga” sadarbībā ar SIA “Lursoft IT” un žurnālu “Kapitāls” veiktais pētījums. Pētījuma autori “Latvenergo” vērtību 2012. gadā novērtējuši 876,3 miljonu latu apmērā, kas ir par 10% mazāk nekā pirms gada, kad koncerna vērtība tika lēsta 973,95 miljonu latu apmērā. Koncerns saņems mākslinieka Aivara Vilipsona veidotu bronzas skulptūru ar uzņēmuma vadītāja rokas nospiedumu. Tāpat kā gadu iepriekš, sarakstā otro vietu ieņem AS “Swedbank”, avukārt uz trešo vietu pakāpusies VAS “Latvijas Valsts meži”.

„Db.lv” raksta, ka šobrīd bankas grib tikt vaļā no krīzes laikā par nemaksāšanu no klientiem pārņemtajiem sērijveida dzīvokļiem un var nedot kredītu tāda dzīvokļa iegādei, ko pārņēmusi cita banka. “Bankas grib tikt vaļā no pārņemtajiem dzīvokļiem un nevēlas palīdzēt konkurentēm atbrīvoties no tiem, dodot kredītus. Mēs arī nedodam kredītus, lai privātpersona varētu no “Ektornet”, piemēram, nopirkt 119. sērijas dzīvokli,” tā DB lēsa ABLV bankas valdes loceklis Māris Kannenieks, skaidrojot vienu no iemesliem tam, kāpēc bankas var nedot kredītu kāda izvēlētā īpašuma iegādei, radot priekšstatu, ka bankas joprojām nekreditē.

„Nozare.lv” informē, ka gada deviņos mēnešos valsts un pašvaldību iestādes Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) iegādājušās preces vairāk nekā 10 miljonu latu vērtībā, informē Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārstāve Iveta Ciganova. EIS visvairāk ir iegādātas kancelejas preces, saimniecības preces un biroja papīrs. Bet izmaksu ziņā vispirktākās preces bija datoru un serveru tehnika - deviņu mēnešu laikā šīs preces iegādātas par vairāk nekā trīs miljoniem latu, kas ir par 20% vairāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

„Db.lv” raksta, ka mazie un vidējie uzņēmumi skatās ar optimismu nākotnē – 89% aptaujāto prognozē biznesa apgrozījuma pieaugumu 2013. gadā, liecina SEB bankas veiktā aptauja. 37% uzņēmumu plāno veikt inovācijas produktos vai pakalpojumos. No tiem uzņēmumiem, kuri prognozē apgrozījuma pieaugumu, 37% paredz izaugsmi par 5%, 28% plāno pieaugumu 5-10% robežās, bet vairāk par 15% lielu pieaugumu prognozē 15% aptaujāto. Savukārt 9% kaļ plānus palielināt uzņēmuma gada appgrozījumu par vairāk nekā 30%.

„Latvijas Avīze” raksta, ka četriem Latvijas uzņēmumiem pasniegtas Zviedrijas Biznesa gada balvas. Kategorijā “Stabili augošs un ilgtspējīgs uzņēmums” balvu ieguva tipogrāfija “Livonia Print’, kategorijā “Korporatīvās sociālās atbildības iniciatīva”, kurā tiek apkopoti sociālās atbildības projekti, kas, īstenojot uzņēmumu korporatīvās vērtības, sniedz atbalstu dažādām sabiedrības grupām, šogad balvu saņēma telekomunikācijas uzņēmums ‘Lattelecom”, kategorijā “Gada jaunais uzņēmējs” -Toms Ērenpreiss un jaunizveidotajā kategorijā “Vides balva”, kuras mērķis ir izcelt tos uzņēmumus, kas visveiksmīgāk ieviesuši videi draudzīgus risinājumus, balvu saņēma sadzīves ķīmijas produktu ražotājs “Spodrība”. Zviedrijas Biznesa gada balvu jau ceturto gadu Latvijā pasniedz Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Eksporta padome Latvijā sadarbībā ar “Swedbank’, lai akcentētu abu valstu kopīgās vērtības un izceltu idejām bagātākos un ilgtspējīgākos Latvijas uzņēmumus.

Lai gan kopš 1.oktobra, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāka izmantot jaunu veidu, kā cīnīties ar fiktīvajiem uzņēmumiem, apturot to saimniecisko darbību, ir pieņemts tikai viens šāds lēmums, VID prognozē, ka drīzumā to skaits būs krietni lielāks - raksta „Nozare.lv”. VID ģenerāldirektores vietniece Ināra Pētersone informēja, ka kopš augusta VID rīcībā ir jauns instruments cīņā ar fiktīvajiem uzņēmumiem, taču reāli dienests to sāka izmantot tikai no oktobra. Līdz šim ir pieņemts viens lēmums par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, bet 94 uzņēmumiem ir izteikti brīdinājumi. Viņa prognozēja, ka drīzumā sāksies straujāks pieaugums šajā ziņā. VID ģenerāldirektores vietniece informēja, ka datubāzēs ir uzkrāta informācija par aptuveni 7000 fiktīvo uzņēmumu.

Financenet.tvnet.lv” raksta, ka atsauksmes internetā ļauj vieglāk pārdot. Jaunākie mārketinga pētījumi liecina, ka patērētāji aizvien vairāk paļaujas uz dažādu veidu rekomendācijām, paziņu ieteikumiem, citu klientu atsauksmēm un vērtējumiem. Tas norāda, ka šodien citu cilvēku pozitīvā pieredze internetā var kļūt par vienu no svarīgākajiem pārdošanas palīgiem un ietekmēt reklāmas tirgus turpmāko attīstību. Pasaulē vadošā mārketinga pētījumu uzņēmuma “Nielsen” veiktais pētījums liecina, ka klientu atsauksmes un vērtējums ir ārkārtīgi svarīgs lēmumu pieņemšanā par labu kādas preces vai pakalpojuma iegādei.

“Diena” raksta, ka valsts iepirkumu līgumus valdībā izskatīs, ja summa pārsniegs 1 miljonu latu. Ja valsts iepirkuma darījuma summa pārsniegs vienu miljonu latu, līgumu vispirms izvērtēs Valsts kanceleja, Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija un to atzinums tiks izskatīts valdībā. Kā aģentūru LETA informēja valsts kancelejas Komunikācijas departamentā, to paredz Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) izdotā rezolūcija, kas nosaka, ka turpmāk pirms saistību uzņemšanās notiks visaptverošs valsts interešu izvērtējums, konstatēti iespējamie riski.

Izmantotā literatūra:

  • http://nra.lv/ekonomika/latvija/81728-neliecina-par-enu-ekonomikas-sarukumu.htm
  • http://www.apollo.lv/zinas/ekonomists-atkal-dzivojam-ka-treknajos-gados/536029
  • http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/ceturto-gadu-pec-kartas-par-vertigako-uznemumu-atzist-latvenergo.d?id=42754672
  • http://www.db.lv/finanses/bankas/bankas-sobrid-negrib-palidzet-konkurentem-atbrivoties-no-parnemtajiem-ipasumiem-380698
  • http://www.nozare.lv/business/top/A091F51C-D81D-4346-B80D-DC60C0E83546/
  • http://www.db.lv/finanses/aptauja-89-proc-uznemumu-prognoze-apgrozijuma-pieaugumu-380779
  • http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=363519:etri-latvijas-uzmumi-saem-zviedrijas-biznesa-gada-balvu&Itemid=105
  • http://www.nozare.lv/business/top/0F26A00F-A3B2-4022-BE6B-09733425ED26/
  • http://financenet.tvnet.lv/financenet/erisinajumi/438116-atsauksmes_interneta_lauj_vieglak_pardot
  • http://www.diena.lv/latvija/zinas/valsts-iepirkumu-ligumus-valdiba-izskatis-ja-summa-parsniegs-1-miljonu-latu-13973421

2012-10-08 Izsludināts konkurss jauniešiem "Lec biznesā!"

Āris Upenieks

Hipotēku banka, veicinot jauniešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, jau trešo gadu izsludina biznesa plānu konkursu "Lec biznesā!".

Konkurss notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā aicinām jauniešus (18 līdz 30 gadus vecus) līdz 5.novembrim iesūtīt biznesa idejas aprakstu līdz 3 A4 lapām. Konkursa pieteikums, kopā ar biznesa idejas aprakstu un pieteicēja CV, jānosūta elektroniski uz e-pasta adresi lecbiznesa@hipo.lv

Idejas aprakstam jāatbilst gan konkursa nolikumam, gan Starta programmas nosacījumiem.

Idejas tiks vērtētas, ņemot vērā:

  • Biznesa idejas apraksta skaidrību un precizitāti;
  • Tirgus aprakstu (mērķauditorija, potenciāls, konkurenti);
  • Projekta realizācijas aprakstu;
  • Finansiālā pamatotību/ idejas dzīvotspēju.
  • Pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai.

50 labāko biznesa ideju autorus aicināsim piedalīties otrajā kārtā, sagatavojot biznesa plānu, kas atbilst konkursa nolikumam un Starta programmas nosacījumiem.

Biznesa plāns būs jāsagatavo trīs nedēļu laikā, no 26.novembra līdz 14.decembrim. Ja nepieciešams, biznesa plānu palīdzēs sagatavot Bankas darbinieki. Pēc tam notiks 2.posma vērtēšana – kurā vērtē pašus biznesa plānus. Uzvarētāji tiks pasludināti 2013.gada 8.janvārī.

Konkursa rezultātā jaunietis vai jauniešu grupa iesaistās Hipotēku bankas Starta programmā un dibina savu uzņēmumu. Konkursa balvas ir atbalsta instrumenti, jauniešiem uzsākot uzņēmējdarbību.

Pieciem pretendentiem, kuru biznesa plāni tiks atzīti par vislabākajiem, tiks piesaistīti mentori, kā arī tie saņems naudas balvu – 1000 latus savas biznesa idejas realizācijai. Nākamajiem pieciem pretendentiem arī tiks piesaistīti mentori, kā arī piešķirta naudas balva – 500 lati savas biznesa idejas realizācijai. Nākamajiem 20 pretendentiem, kad tie uzsāks savu uzņēmējdarbību, tiks piesaistīts mentors – pieredzējis nozares speciālists (kas sniegs atbalstu bez atlīdzības).

Vairāk informācijas – www.hipo.lv un www.draugiem.lv/hipo

Izmantotā literatūra:

http://www.vidzeme.lv//lv/jaunumi2/5/125544/

2012-10-08 Bezmaksas informatīvā pēcpusdiena Kurzemes reģiona uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem

Šā gada 11. oktobrī no plkst. 13.00 – 15.30 Ventspils Augstskolā,  D- 104 auditorijā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centru aicina Kurzemes reģiona mikro un mazo uzņēmumu pārstāvjus, pašvaldību darbiniekus un uzņēmēju apvienības uz BEZMAKSAS informatīvo pēcpusdienu. Tajā uzzināsiet par unikālu iespēju 5000 Latvijas mazajiem un mikro uzņēmumiem saņemt apmācības IKT tehnoloģiju izmantošanā ar 80% Eiropas Savienības līdzfinansējumu.


Seminārā uzzināsiet par trīs veidu apmācībām:

  • Digitālās prasmes un IKT risinājumi produktivitātes celšanai;
  • IKT rīku izmantošanu mikro un mazo uzņēmumu (MMU) konkurētspējai un attīstībai;
  • IKT risinājumu izmantošana biznesa efektivitātes celšanai un eksporta attīstībai;
  • kā arī pastāstīsim par dalības nosacījumiem un iespēju reģiona uzņēmējiem iesaistīties projektā.

Projekts Nr. APA/1.3.1.1.1/12/03/001 „Informācijas Tehnoloģiju apmācības mazajiem un mikro uzņēmumiem konkurētspējas un produktivitātes veicināšanai” (līg. Nr. L-APA-12-0031) tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.1.1. apakšaktivitātes „Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām” līdzfinansējumu. Apmācības nodrošinās SIA „Baltijas Datoru akadēmija”, AS „Datorzinību centrs”, SIA „LatInSoft” un biedrība „Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera”.

Seminārs notiks š.g. 11. oktobrī, no plkst. 13.00 – 15.30 Ventspils Augstskolā,  D- 104 auditorijā, Inženieru ielā 101. Aicināti visi interesenti!

Lūdzam dalību seminārā pieteikt līdz 2012. gada 10. oktobrim. Būsim gandarīti, ja reģistrēsiet savu dalību, izmantojot pievienoto reģistrācijas formu un nosūtot to uz mic@venta.lv. Papildus informācija – Jana Mičule, tālr.+371 27738823.

Semināra dienas kārtība pieejama šeit.

Semināra reģistrācijas forma pieejama šeit.

2012-10-04 Preses apskats. Ekonomikas aktualitātes

Āris Upenieks

“Nozare.lv” raksta, ka pēdējo trīs gadu laikā par 12 procentpunktiem pieaudzis to kredītņēmēju skaits, kuri jūtas pārliecināti par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē. Šogad 20% respondentu, kuriem ir kredītsaistības, norāda, ka viņu ienākumi ir stabili un pietiekami lieli, lai patlaban vai nākotnē nerastos problēmas ar mājokļa kredītu atmaksu. Par to liecina AS “SEB banka” un pētījumu aģentūras “Mindscan veiktā ikgadējā Latvijas iedzīvotāju kredītnoskaņojuma aptauja.

Portāls “Ekonomika.lv” uzsver - Nemainot likumu, 2014. gadā uzņēmēji investori būs spiesti maksāt augstāku ienākuma nodokli, jo par trešdaļu saruks pamatlīdzekļu aprēķina koeficients; uzņēmēji cer uz pašreizējās kārtības saglabāšanu. Pašreizējā uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma redakcija paredz, ka ne tikai 2012., bet arī 2013. gadā iegādātas jaunas tehnoloģiskās iekārtas vērtība tiek palielināta, reizinot to ar koeficientu 1,5. Tātad Latvijā UIN aprēķinā iegādātās iekārtas vērtība ir par 50% lielāka nekā tās patiesā vērtība, kā rezultātā ir jāmaksā mazāks UIN.

„Db.lv” raksta, ka Latvijā izstrādā klimatiskajiem apstākļiem piemērotu saules elektrostaciju. Izstrādājot speciālu pārklājuma materiālu saules baterijām, arī Latvijā var būt izdevīga solāro paneļu modificēšana un uzstādīšana, kas pie pašreizējām elektroenerģijas cenām var atmaksāties 5 līdz 6 gados, apgalvo SIA “Composite Constructions”. Patlaban darbs pie saules bateriju pārklājuma izstādes ir iegājis noslēguma fāzē un jau drīzumā plānots radīt saules elektrostacijas prototipu, kas būtu pamatā masveida ražošanas uzsākšanai.

Lidsabiedrības “airBaltic” priekam par šā gada sekmīgajiem finanšu rādītājiem ir arī sava ēnas puse – sarūkot kompānijas darbības vērienam un tēriņiem, turpinās strādājošo atlaišana, raksta „Nra.lv”. Papildus pērn atbrīvotajiem 176 darbiniekiem šogad tiek atbrīvoti vēl 147 cilvēki. Šādi skaitļi figurē uzņēmuma paziņojumos par kolektīvo atlaišanu Nodarbinātības valsts aģentūrai.

„ Db.lv” raksta, ka zaļajai enerģijai grib citu atbalsta shēmu. Plānots atteikties no obligātā iepirkuma komponentes tarifos, tomēr šī soļa izdevīgums patērētājiem vēl ir neskaidrs. Prezentējot enerģētikas stratēģiju 2030. gadam, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nosauca vairākas izmaiņas, kas sagaida gan enerģētikas nozari, gan Latvijas tautsaimniecību kopumā. Latvija nav zemu enerģētikas izmaksu zeme - gāze mums ir dārgāka nekā Vācijā, elektrība dārgāka nekā Igaunijā un daļā Skandināvijas, atbalsta mehānisms atjaunojamo energoresursu (AER) stacijām - devīgāks nekā lielākajā daļā Eiropas valstu. Tomēr pirktspēja mums ir salīdzinoši zema. Augstās enerģētikas izmaksas mazina mūsu konkurētspēju,” secina D. Pavļuts.

“Diena” informē, ka T/c Spice atvērts otra lielākā britu zīmola veikals “Next”, kurš darbojas pēc franšīzes principa. Kopumā Baltijas valstīs plānots atvērt desmit zīmola veikalus.

„Financenet.tvnet.lv” raksta, ka Latvija ir ieinteresēta pievienoties spēcīgai eirozonai 2014. gadā, taču gala lēmums tiks pieņemts nākamā gada pavasarī, Bulgārijā, Sofijā, tiekoties ar savu Bulgārijas kolēģi Nikolaju Mladenovu, sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Vienlaikus Rinkēvičs uzsvēra nepieciešamību iesaistīt neeirozonas valstis sarunās un formātos, kuru ietvaros tiek spriests par ekonomiskās un finanšu stabilitātes pasākumiem, jo šie lēmumi ietekmē visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.

„Delfi.lv” raksta, ka mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam Baltijas valstīs tiks izveidos Baltijas Inovāciju fonds (BIF), kurā sākotnēji būs pieejami 100 miljoni eiro (70 miljoni latu). Latvijas dalību šajā fondā otrdien atbalstīja valdība. BIF tiks izveidots ar mērķi nodrošināt agrīnās stadijas un izaugsmes stadijas investīcijas uzņēmumos galvenokārt Baltijas valstīs, katrai no Baltijas valstīm ieguldot tā izveidē 20 miljonus (14 miljonus latu), savukārt Eiropas Investīciju fonds (EIF) ieguldīs vēl 40 miljonus latu (28 miljonus latu). Tādējādi kopā BIF izveidei sākotnēji piesaistot publiskos līdzekļus 100 miljonu eiro apjomā.

“La.lv”informē, ka valdības komiteja atbalstīja vairākus risinājumus, lai vienkāršotu un konsolidētu mazo uzņēmumu nodokļu maksāšanas režīmu un lai mazinātu nodokļu optimizācijas shēmas. Finanšu ministrija (FM) konstatējusi vairākas problēmas pašreizējā mazo uzņēmumu nodokļu maksāšanas kārtībā: pārklājas dažādi vienkāršoto nodokļu režīmi, tie neaptver saimnieciskās darbības jomas, turklāt vienkāršotie nodokļu režīmi - fiksētais ienākuma nodoklis un mikrouzņēmumu nodoklis - tiek izmantoti, lai veidotu nodokļu nemaksāšanas un optimizācijas shēmas. Lai konsolidētu vienkāršotos nodokļu režīmus, kuri savstarpēji pārklājas potenciālā nodokļu maksātāju loka ziņā, FM piedāvā saglabāt patentmaksu sistēmu, to vajadzības gadījumā papildinot ar citiem saimnieciskās darbības veidiem, un regulāri, reizi gadā, pārskatīt un nepieciešamības gadījumā aktualizēt patentmaksu apmērus. Tiek rosināts izvērtēt patentmaksas iespējamo sasaisti ar preču daudzumu vai pieļaujamo gada apgrozījuma slieksni.

„Delfi.lv” raksta, ka Šā gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, būvniecības izmaksu kopējais līmenis Latvijā ir pieaudzis par 8,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa gada laikā palielinājusies par 20,8%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieaugušas par 11,2%, bet būvmateriālu cenas – par 2,4%. Lielākā paaugstinošā ietekme uz būvniecības izmaksu kopējo līmeni bijusi izmaksu kāpumam transporta objektu būvē.

Izmantotā literatūra:

  • http://www.nozare.lv/business/top/465C03FB-E9EC-4C06-B20A-D34271CD92FC/
  • http://www.ekonomika.lv/bizness-var-palikt-bez-stimula/
  • http://www.db.lv/razosana/latvija-izstrada-klimatiskajiem-apstakliem-piemerotu-saules-elektrostaciju-379436
  • http://nra.lv/ekonomika/latvija/80427-airbaltic-turpina-atlaist-darbiniekus.htm
  • http://www.db.lv/razosana/energetika/zalajai-energijai-grib-citu-atbalsta-shemu-379407?utm_source=diena.lv&utm_medium=article&utm_campaign=diena.lv
  • http://www.diena.lv/ekonomika
  • http://financenet.tvnet.lv/nozares/436708-rinkevics_lemumu_par_latvijas_pievienosanos_eiro_pienems_pavasari
  • http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/mazo-un-videjo-uznemumu-finansialam-atbalstam-izveidos-baltijas-inovaciju-fondu.d?id=42696536
  • http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=361734:rosina-vairkas-izmaias-mazo-uzmumu-nodokos&Itemid=105
  • http://www.delfi.lv/bizness/ekonomika_skaitlos/buvniecibas-izmaksas-kapusas-par-86-algas-gada-laika-pieaug-par-20.d?id=42703404

2012-10-03 2013.gada martā būs pieejami 8 miljoni latu atbalstam inovatīvas zaļās ražošanas attīstībai

Āris Upenieks

Ekonomikas ministrija informē, ka 2013. gada martā plānota pirmā projektu atlase atbalsta saņemšanai Latvijas – Norvēģijas programmas “Inovācijas zaļās ražošanas jomā” ietvaros.

LR Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena norāda, ka īstenojot Programmu, sagaidāms, ka tiks radīti inovatīvi produkti un izstrādātas inovatīvas tehnoloģijas, kas sekmētu videi draudzīgākas un zināšanu ietilpīgas ražošanas attīstību, kā rezultātā būtu iespējams efektīvāk izmantot esošos dabas un enerģijas resursus un mazināt vides piesārņojumu. Papildus ir sagaidāms, ka Programmas īstenošana veicinās jaunu „zaļo” darba vietu radīšanu un esošo saglabāšanu un veidos pamatu stabilai un ilgtspējīgai „zaļo” nozaru attīstībai Latvijā. Plānots, ka atbalsts tiks sniegts aptuveni 130 komersantiem.

Programmas kopējais finansējums ir 8,8 miljoni latu. Programma tiek līdzfinansēta no Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.- 2014. gadam Latvijai piešķirtajiem līdzekļiem.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: „Programma inovatīvas zaļās ražošanas attīstībai ir viens no pilotprojektiem, ko īstenojam Nacionālās industriālās politikas izstrādes ietvaros, lai veicinātu ražošanas attīstību, sniegtu atbalstu jauniem inovatīviem zaļās ražošanas projektiem, kā arī virzītos uz augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu. Mūsdienās cilvēki ir gatavi maksāt vairāk par produktiem un pakalpojumiem, ja tie ir saražoti dabai un cilvēkiem draudzīgā veidā. Zaļums ir vērtība, ko varam pievienot Latvijā ražotajiem produktiem un pakalpojumiem, radot jaunas darbavietas un attīstot vietējo uzņēmējdarbību. Zaļās ražošanas programma ir apliecinājums tam, ka ražošana un zaļās idejas nav pretstati, bet spēj ļoti veiksmīgi integrēties vienā veselumā.”

28 .februarī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas iniciatīvu veidot jaunu atbalsta programmu komersantiem inovatīvas „zaļās” ražošanas atbalstam gandrīz 8 miljonu latu apjomā. Atbalsta programma izstrādāta sadarbībā ar Norvēģijas Inovāciju aģentūru, Norvēģijas Industriālo Attīstības Korporāciju SIVA un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Programmas ietvaros obligāta prasība ir divpusējā sadarbība ar Norvēģijas institūcijām un komersantiem.

Programmas ietvaros ir paredzēts izveidot vienu Zaļo industriju inovāciju centru, kā arī īstenot atklātu projektu iesniegumu atlases konkursu.

Zaļo industriju inovāciju centra izveide ļaus sniegt atbalstu inovatīviem un uz pētniecības un attīstības aktivitātēm orientētiem komersantiem to ideju tālākai attīstīšanai, līdz to gatavībai pilnvērtīgi pretendēt uz tirgus finanšu instrumentiem un citām atbalsta programmām. Tehnoloģiju inkubatora operators būs Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Norvēģijas Valsts Industriālās Attīstības Korporācijas (SIVA) izveidota institūcija. Tehnoloģiju inkubatora darbības nodrošināšanai tiks izveidota profesionāļu komanda, kurā līdzdarbosies Latvijas un Norvēģijas eksperti, kas šādā veidā nodrošinās projekta iesniedzējus ar nepieciešamo atbalstu un sekmēs labās prakses un zināšanu pārņemšanu no norvēģu kolēģiem. Vienlaikus svarīgi atzīmēt, ka abu lielāko Latvijas universitāšu iesaiste būs sākumpunkts, lai veidotu valsts nozīmes platformu sadarbībai zinātnes komercializēšanā. Tehnoloģiju inkubatora darbības nodrošināšanai – 2579332 LVL (85% - 10% atbalsta intensitāte atkarībā no komersanta vecuma un inkubācijas gada).

Atklātā konkursa ietvaros komersantiem būs iespēja iegādāties iekārtas, lai veicinātu uzņēmējdarbības nekaitīgumu un palielinātu „zaļo” komersantu konkurētspēju Latvijā. Konkursa ietvaros būs pieejami 4557308 LVL (35% atbalsta intensitāte). Atbalsta summa vienam projektam 119000 – 350000 LVL. Atbalsts tiek piešķirts iekārtu iegādei. Projekta iesniedzējs var būt komersants.

Papildus informācija par Latvijas – Norvēģijas programmu “Inovācijas zaļās ražošanas jomā” publicēta šeit: /em/2nd/?cat=30793.

Izmantotā literatūra:

http://www.em.gov.lv/em/2nd/?lang=lv&id=32724&cat=621

 

2012-09-13 Preses apskats. Tehnoloģiju aktualitātes

Āris Upenieks

“Nozare.lv”raksta, ka laikā no 2012. līdz 2014.gadam ar Eiropas Savienības (ES) finansējumu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmēs paredzēts apmācīt vairāk nekā 6000 mazo un mikro uzņēmumu vadītāju un darbinieku, informējuši projekta īstenotāji - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA). Apmācības paredzēts veikt dažādās Latvijas pilsētās - Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Gulbenē, Valmierā un citur. Mazo un mikro uzņēmumu pārstāvji varēs izvēlēties kādu no trīs programmām, kurās paredzēts mācīt pielietot IKT, lai attīstītu uzņēmējdarbību.

„Tvnet.lv” pauž, ka Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) nozares iesācējuzņēmumiem pietiek tehniskā talanta, bet nedaudz pietrūkst uzņēmības, teicis elektroniskās adrešu grāmatiņas “Cobook” aplikācijas izstrādātājs Kaspars Dancis. Vaicāts par Latvijas biznesa vidi jaundibinātiem IT uzņēmumiem, Dancis teica: “Te joprojām ir daudz talanta. Nav tā kā Silīcija ielejā, kur problēma numur viens vairs nav naudas piesaistīšana, bet kā piesaistīt labus inženierus. Tā problēma ir aktuāla arī Berlīnē, par kuru runā, ka tā ir Eiropas ”start-up” topā. Latvijā tas nav tik izteikti, jo šeit nav tādas kompānijas, kas sevī iesūktu visus talantus.”

„Db.lv” informē, ka šā gada pirmajā pusgadā ierosināti 43 kriminālprocesi pret uzņēmumiem un organizācijām, kuras savā saimnieciskajā darbā izmantojušas nelikumīgi lejupielādētas vai iegādātas datorprogrammas. Programmu ražotāji no šiem uzņēmumiem pieprasījuši kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem gandrīz 265 tūkstošu latu apmērā. Kā informē “Business Software Alliance” (BSA), gada pirmajā pusgadā Valsts policija sadarbībā ar BSA un Latvijas autortiesību aizsardzības biedrību Datorprogrammu autortiesību apvienība ik nedēļu izlases kārtībā veikusi 10 līdz 15 datorprogrammu legalitātes pārbaužu uzņēmumu birojos gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās. No ierosinātajiem kriminālprocesiem 19 tika izbeigti, noslēdzot izlīgumu un samaksājot kompensāciju cietušajiem vairāk nekā 33 tūkstošu latu apmērā. Pārējo lietu izskatīšana šobrīd turpinās.

„Latvijas Avīze” raksta, ka laukos izvērsīs platjoslas internetu.  Optiskā tīkla uzraudzības komiteja, kas uzrauga lauku platjoslas projekta gaitu, apstiprinājusi 169 piekļuves punktus visā Latvijā, kuros elektronisko sakaru komersantiem tiks nodrošināta piekļuve platjoslas optiskajam tīklam. Šajās vietās tīkla infrastruktūra būs pieejama visiem elektronisko sakaru komersantiem uz vienādiem, nediskriminējošiem nosacījumiem, ievērojot atvērta optiskā tīkla principus un tehnoloģiskās neitralitātes principu piekļuves punktos, nodrošinot iespēju izbūvēt savu optisko pievadu jebkurā tīkla piekļuves punktā vismaz pieciem elektronisko sakaru komersantiem, teikts LVRTC paziņojumā medijiem.

Lai skatītos Latvijas Televīziju vai klausītos Latvijas Radio, jau tuvākajā nākotnē būs jāmaksā un iedzīvotāju līdzmaksājums varētu svārstīties no 50 santīmiem līdz vienam latam mēnesī, raksta „Delfi.lv”. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska norādījusi, ka Latvijā agri vai vēlu tiks ieviesti līdzmaksājumi par sabiedrisko mediju izmantošanu. Tā viņa reaģējusi uz Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora Edgara Kota izteikumiem Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā par nevienlīdzīgo situāciju, ko rada komisijas atbalstītie un 3. lasījumam virzītie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas atļaus TV kanāliem TV3 un LNT iekasēt naudu no kabeļtelevīzijas operatoriem.

„Nra.lv” raksta, ka jaunais “Apple” viedtālrunis “iPhone5”, kuru 12. septembrī oficiāli prezentēja ASV, piedāvā virkni atraktīvu uzlabojumu, bet neko revolucionāru, raksta informācijas tehnoloģiju (IT) portālu recenzenti. “iPhone 5” jaunais procesors ir manāmi ātrāks, veicot sarežģītākus uzdevumus, nekā iepriekšējiem modeļiem. Arī dizains ar garāku ekrānu ir patīkams, raksta portāla “TechRadar” žurnālists Patriks Goss.

„Db.lv” raksta, ka uzņēmuma vadība no “mākoņa” kļūst arvien populārāka. Latvijas IT uzņēmums “Norgate“ piedāvā dažādām biznesa nozarēm specializētas online uzņēmumu vadības sistēmas, kas ļauj efektīvi un mūsdienīgi pārraudzīt biznesa procesus gan ražošanas, gan tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas sfēru uzņēmumos. Ja kādreiz uzņēmuma procesu administrēšanai bija jāiegādājas un jāievieš komplicēta programmatūra, tad mūsdienās arvien vairāk uzņēmumu lieto specializētus mākoņdatošanas pakalpojumus, kad viss uzņēmuma pārvaldībai nepieciešamais glabājas uz servera – tas ir, “mākonī”. Tas nodrošina iespēju vadīt uzņēmuma biznesa procesus attālināti, no jebkura datora vai ierīces ar interneta pieslēgumu.

„Delfi.lv””raksta, ka internetā publicēti pirmie attēli ar jaunās, nu jau septītās paaudzes “Volkswagen Golf modeli. Autoražotājs oficiāli informāciju un bildes ar šo modeli publicēs tikai trešdien, bet plašākai publikai automobilis pirmo reizi tiks parādīts mēneša beigās notiekošajā Parīzes autoizstādē.

Tallinas tehnoloģiju universitātē veiktais latviešu studenta Arņa Paršova pētījums liecina, ka gandrīz visos gadījumos klientu atpazīšana caur internetbankām ir nedroša un dažos gadījumos pietiktu pat tikai ar sveša cilvēku vārdu un personas kodu, lai jebkurš piekļūtu tikai konkrētam lietotājam domātajai informācijai, vēstīja raidījums “Nekā personīga”. Tas norāda, ka pētījumā minētās nepilnības nekādā veidā neattiecas uz pašu internetbanku drošību. To uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija un komisija apliecināja, ka visas operācijas, kas saistītas ar klientu naudas pārskaitījumiem, ir drošas. Pēdējos gados Latvijā daudzi portāli ļauj lietot elektroniskos pakalpojumus, klientus atpazīstot ar internetbanku palīdzību.

“Next.lv”raksta, ka “Windows 7” operētājsistēma apsteigusi pagājušā gadu tūkstoša sīkstāko pārpalikumu – “Windows XP”, sasniedzot 42,72% tirgus daļu. Arī OS izplatības “lejasdaļā” izmaiņas – “Mac OS X” apsteigusi “Windows Vista”, sasniedzot 7,13% īpatsvaru. Tāda vai cita veida “Linux” instalēts 1,1% lietotāju darbstacijās.

Izmantotā literatūra:

  • http://www.nozare.lv/business/top/F893E0F5-CB0D-4AF1-B4E2-B0C95D384C04/
  • http://www.tvnet.lv/tehnologijas/nozares_jaunumi/435876-dancis_latvijas_it_iesacejuznemumiem_trukst_uznemibas
  • http://www.db.lv/tehnologijas/par-nelikumigu-datorprogrammu-izmantosanu-pieprasa-265-tukstosus-378387
  • http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=359022:laukos-izvrss-platjoslas-internetu&Itemid=419
  • http://www.delfi.lv/news/national/politics/laikraksts-par-sabiedrisko-mediju-izmantosanu-varetu-but-jamaksa-lidz-vienam-latam-menesi.d?id=42666598
  • http://nra.lv/pasaule/79584-eksperti-jaunais-iphone5-piedava-atraktivus-uzlabojumus-bet-neko-revolucionaru.htm
  • http://www.db.lv/reklamraksti/uznemuma-vadiba-no-makona-arvien-popularaka-378186
  • http://auto-tehnika.delfi.lv/auto_modelu_jaunumi/pirmie-atteli-ar-jauno-volkswagen-golf.d?id=42645736
  • http://www.db.lv/finanses/bankas/latvija-atklati-caurumi-sistemas-kas-portalu-klientus-atpazist-ar-internetbanku-palidzibu-378315
  • http://www.next.lv/ItemDetail.php?ItemId=4447&Type=NewsEvents

2012-08-27 Preses apskats. Ekonomikas aktualitātes

Āris Upenieks

„Delfi.lv” raksta, ka šā gada jūlijā salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, būvniecības izmaksu kopējais līmenis pieaudzis par 8,3%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 18,9%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 11,3%, bet būvmateriālu cenas pieauga par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā paaugstinošā ietekme uz būvniecības izmaksu kopējo līmeni gada laikā bija izmaksu kāpumam transporta objektu būvē. 2012. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, būvniecības izmaksas Latvijā palielinājās vidēji par 0,6%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 2,2%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,3%. Būvmateriālu cenas kopumā nemainījās.

„Diena” ziņo, ka Latvijas valdība meklē investoru šā gada janvārī pārņemtajai nacionālajai aviokompānijai “airBaltic”. Latvijas Satiksmes ministrija pirmdien laikraksta “Financial Times” Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicējusi sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1.novembrim izteikt piedāvājumus par ”airBaltic” akciju iegādi. Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā līdz 50% mīnus vienu akciju.

„Db.lv” raksta, ka daudziem elektrības patērētājiem, kam brīvajā tirgū būs jāiesaistās no 1. novembra, būs sākotnēji pieejams, visticamāk, tikai a/s “Latvenergo” piedāvājums. Ministru kabineta komitejas sēdē tiks skatīti strīdīgie Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu grozījumi, kas paredz, ka no šā gada 1. novembra regulētais elektroenerģijas tarifs tiks saglabāts tikai mājsaimniecībām. Visiem pārējiem patērētājiem elektrība būs jāiepērk brīvajā tirgū, kas nozīmē, ka aptuveni 6000 jau esošajiem elektrības tirgus klientiem pēc pāris mēnešiem pievienosies vēl 20 tūkstoši. Šie grozījumi, kas publiski tapa zināmi vien 12. jūlijā, radījuši asu uzskatu sadursmi starp diviem lielākajiem elektroenerģijas tirgotājiem Latvijā - a/s “Latvenergo” un SIA “Enefit”.

Nozare.lv” informē, ka, lai uzņēmumi varētu labāk pārvarēt nākotnē iespējamas ekonomiskās krīzes, Finanšu ministrija (FM) rosina veidot Ilgtermiņa ienākumu drošības fondu (IIDF).  Šī instrumenta būtība - uzņēmumi ekonomiskā cikla kāpuma un virsotnes fāzē brīvprātīgi veido finanšu ieguldījumus fondā, kurus varētu izmantot darbinieku finansiālai atbalstīšanai krīzes periodā, kad, samazinoties veicamā darba apjomam, nepieciešams samazināt darba algas vai atlaist personālu, teikts FM sagatavotajā ziņojumā.

Elektronisko iepirkumu sistēma ļauj ietaupīt vairākus miljonus latu gadā, raksta „Nra.lv”. Cilvēkresursu, laika un naudas būtisks ietaupījums – tā pavisam lakoniski var raksturot Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) priekšrocības. Veicot cenu izpētes un salīdzināšanas pētījumu, secināts, ka pērn valsts un pašvaldību iestādēm EIS ir nodrošinājusi 3 482 365 latu ekonomiju. EIS, kas ir pirmā elektronisko iepirkumu sistēma Baltijas valstīs, tika izveidota 2005. gadā. Sākotnēji sistēma startēja kā pilotprojekts.

Latvijas Krājbankas» administrators “KPMG Baltics (KPMG) pirmdien uzsācis norēķināšanos ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam 50 miljonus latu, portālu “Apollo” informēja KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis. Kā atgādina administratora pārstāvis, Noguldījumu garantiju fonds bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas.

„Financenet.tvnet.lv” informē, ka Latvijā reģistrēto bezdarbnieku skaits joprojām pārsniedz darba piedāvājumu skaitu – uz katru brīvo darbavietu jūlija beigās pretendēja 26 bezdarbnieki, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā informācija. Darba devēji jūlijā NVA reģistrējuši 2854 brīvas darbavietas, kas ir par 468 vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Zaļā dzīvesveida uzņēmums SIA “Linum Color”, kas nodarbojas ar dabīgo koksnes apdares līdzekļu – beiču, krāsu un vasku – ražošanu galvenokārt vietējam tirgum, dibināts pirms diviem gadiem, veiksmīgi “izinkubējies” JIC biznesa inkubatorā un patlaban strauji kāpina apgrozījumu – pērn tas audzis divas reizes. SIA “Linum Color”|  stāsts aizsācies uzņēmuma dibinātājiem apmeklējot Novgorodu Krievijā, kur viņi ievēroja, ka koka klosteri, kas celti pirms vairākiem gadsimtiem, šobrīd joprojām izskatās “gandrīz kā jauni” - labi saglabājies gan koks, gan krāsojums, “Db.lv stāsta SIA ”Linum Color” direktore Jūlija Šimkoviča.

„Nra.lv” raksta, ka Latvijas eksportētāji cer uz ievedmuitas samazinājumu Krievijā. Pēc 19 gadus ilgām iestāšanās sarunām, Krievijas Federācija oficiāli kļuvusi par Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) 156. dalībvalsti. Ekonomikas ministrija uzskata, ka Krievijas iestāšanās PTO iezīmē jaunu posmu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas attīstībā. Krievijas dalība PTO ir būtisks solis arī ceļā uz ES un Krievijas ekonomisko attiecību padziļināšanu.

„Delfi.lv” raksta, ka Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šā gada 2. ceturksnī apkalpoti 426,4 tūkstoši cilvēku, kas ir par 2,5% vairāk nekā 2011. gada 2. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. No visiem apkalpotajiem 68,5% bija ārvalstu viesi, bet 31,5% - Latvijas iedzīvotāji. Apkalpoto Latvijas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 4,2%, bet ārvalstu viesu – par 1,7%.

Izmantotā literatūra:

  • http://www.delfi.lv/bizness/ekonomika_skaitlos/buvniecibas-izmaksas-pieaugusas-par-83.d?id=42623686
  • http://www.diena.lv/latvija/zinas/papildinata-13-35-valdiba-ar-sludinajumu-palidzibu-mekle-investoru-airbaltic-13964599
  • http://www.db.lv/razosana/energetika/tirgus-vala-bez-konkurences-377500
  • http://www.nozare.lv/business/top/EB2FC5AB-6BFD-4175-A146-8345A42F9882/
  • http://nra.lv/latvija/78491-elektronisko-iepirkumu-sistema-lauj-ietaupit-vairakus-miljonus-latu-gada.htm
  • http://www.apollo.lv/zinas/krajbankas-administrators-sak-norekinasanos-ar-kreditoriem/528141
  • http://financenet.tvnet.lv/zinas/433664-latvija_uz_katru_brivo_darbavietu_pretende_26_bezdarbnieki
  • http://www.db.lv/foto-video/foto/krievijas-koka-klosteru-iedvesmots-dabigo-krasu-razotajs-pern-dubultojis-apgrozijumu-377536?utm_source=diena.lv&utm_medium=article&utm_campaign=diena.lv
  • http://nra.lv/ekonomika/pasaule/78350-latvijas-eksportetaji-cer-uz-ievedmuitas-samazinajumu-krievija.htm
  • http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/pieaudzis-latvijas-turisma-mitnes-apkalpoto-viesu-skaits.d?id=42615750

2012-08-20 VENTSPILĪ NORISINĀSIES KURZEMES BIZNESA FORUMS

Vasaras nogalē 31.augustā no plkst. 10:00 Ventspils Augstskolā norisināsies pirmais Kurzemes biznesa forums, kurā iecerēts spriest par attīstības plānošanu Kurzemes reģiona nacionālās nozīmes attīstības centros, cilvēkresursiem un finanšu atbalsta mehānismiem nākamajā daudzgadu periodā. 

Foruma dalībnieki centīsies atbildēt uz jautājumu – kā jāattīstās Latvijai un Kurzemei un kādi ir traucējošie faktori, kas kavē to attīstību. Foruma rīkošanas mērķis ir informēt esošos un potenciālos Kurzemes reģiona uzņēmējus un investorus par nacionālo un reģionālo attīstības centru attīstības plāniem nākamajam daudzgadu plānošanas periodam no 2014.-2020.gadam. Tāpat forumā centīsies noskaidrot atbildīgo valsts institūciju un citu iesaistīto pušu intereses, argumentus un viedokļus par nacionālās nozīmes attīstības centra attīstības plānu ietekmi uz pašu attīstības centru, Kurzemes reģiona, Latvijas, kā arī uz Baltijas jūras reģiona sociālās un ekonomiskās attīstības perspektīvām, kā arī akcentēt cilvēkresursu kvalitāti kā būtisku attīstības faktoru un tādu jautājumu, kā ES fondu, ES un Latvijas finanšu atbalsta mehānismu un instrumentu un nodokļu konjunktūras lomu attīstības plānos iekļauto mērķu un uzdevumu īstenošanā.

Forumā piedalīsies Kurzemes reģiona uzņēmēji, kurus forumam deleģējušas vietējās pašvaldības un nozaru asociācijas, kā arī valsts institūciju, vēstniecību, pašvaldību, izglītības un zinātnes nozares un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Dalību forumā apstiprinājušas tādas autoritātes kā akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, Dr.habil.phys. Juris Ekmanis, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs, profesors, Dr.habil.med. Jānis Vētra, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, Dr.hab.eng.sci. Gundars Strautmanis, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents Ilmārs Osmanis, Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, AS “DNB banka” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un citi. Forumā uzstāsies arī Eiropas Komisijas Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta pārstāvis, padomnieks Deivids Svīts.

Foruma ievadsesijā iecerēts apspriest attīstības plānošanu starptautiskas nozīmes attīstības centros – lokālā, nacionālā, Baltijas jūras reģiona un ES līmeņa prioritāšu un attīstības virzienu līdzsvarošanu. Savukārt ekspertu diskusijās pārrunās nodarbinātību un cilvēkresursu kvalitāti uzņēmējdarbības attīstības un tiešo investīciju piesaistes perspektīvu kontekstā, kā arī finanšu resursu pieejamību aktuālajā situācijā un nākamajā daudzgadu finanšu plānošanas periodā no 2014.-2020.gadam.

Forumam būs iespējams sekot līdzi arī tiešsaistē www.kurzemesforums.lv. Izvērstu foruma darba kārtību iespējams atrast www.kurzemesforums.lv